Traumas saikne — ko tā var nozīmēt
Šodienas sesijā runājām par traumas saikni — emocionālu piesaisti, kas var rasties kaitējošās attiecībās, kur ciešanu un siltuma maiņa rada spēcīgu saistījumu. Rakstā skaidroju šo dinamiku, piedāvāju Junga simbolisko skatījumu un četrus soļus, kas var atbalstīt pakāpenisku atdalīšanos un atgriešanos pie Patības.
By Iveta Upeniece
Kas traumas saikne var nozīmēt
Parasti strādāju darba dienās, bet dažreiz — īpašās situācijās — man gadās strādāt arī brīvdienās, kā, piemēram, šodien. Šajā sesijā daudz runājām par to, kas ir tā saucamā traumas saikne — emocionāla piesaiste, kas var rasties vardarbīgās vai citādi kaitējošās attiecībās un būt saistīta ar ciešanām, pazemojumu, bailēm, siltumu, mīlestību un cerībām; daži cilvēki pēc šādām attiecībām apraksta ilgstošu, grūti kliedējamu tukšuma izjūtu.
No malas tas var likties, ka cilvēks “vienkārši paliek”, bet saikne bieži vien ir daudz spēcīgāka — tā var mainīt to, kā cilvēks uztver realitāti un ko gaida no partnera.
Ciešanu un maiguma maiņa
Būtiskā pieredze ir ciešanu un siltuma savstarpējā maiņa — partneris nodara pāri, tad pēkšņi ir ļoti labs, un šī maiņa atkal un atkal rada cerību, ka viss mainīsies. Šis emocionālais kontrasts var radīt spēcīgas ilgas pēc retajiem miera brīžiem, un daži cilvēki kopējo pieredzi apraksta kā dzelzs režģu slazdu — metaforu tam, cik neizbēgama situācija var šķist no iekšpuses.
Atkārtots stress un atvieglojums dažiem cilvēkiem var būt saistīts ar miega, atmiņas vai koncentrēšanās grūtībām, trauksmi, paaugstinātu modrību vai izsīkumu, tomēr tas nenozīmē vienu noteiktu bioloģisku cēloni.
Atbildības pārnešana un kontrole
Viena no izplatītām taktikām, kas var noturēt šo saikni, ir atbildības pārnešana uz cietušo: notikušā mazināšana, vainošana, realitātes sagrozīšana jeb gaslighting — piemēram, apgalvojot, ka cilvēks pārspīlē vai visu izdomā — kā arī pazemošana, salīdzināšana un kaunināšana. Variāciju ir daudz, taču to kopīgais mērķis var būt kontroles saglabāšana.
Ir svarīgi skaidri pateikt — atbildība par vardarbību, piespiešanu un manipulācijām gulstas uz to cilvēku pleciem, kuri to izmanto. Tā pati dinamika var arī nostiprināt varmākas uzvedību, jo vara un kontrole var tikt subjektīvi uztvertas kā atlīdzība — tas ir dinamikas apraksts, ne attaisnojums.
Junga simboliskā perspektīva
Junga simboliskajā lasījumā agresors var simbolizēt ēnas aspektu vai destruktīvu animusa vai animas daļu — valdzinošu un bīstamu spēku, ko cilvēks var piedzīvot kā iznīcinošu; sapņos šāda figūra reizēm parādās kā uzbrucējs, zaglis vai noziedznieks. Cilvēks var iestrēgt upura lomā un ilgoties pēc ārēja glābēja, vienlaikus pamazām atgūstot savu rīcībspēju.
Individuācijas ceļa uzdevums šajā skatījumā ir apzināti pamanīt agresora tēla ietekmi uz ego un no tās atdalīties — saprast, ka iekšējā vērtība un paša dzīve nav atkarīga no cita cilvēka spriedumiem vai garastāvokļiem.
Pakāpeniska atdalīšanās un atgriešanās pie sevis
1. Apzināties, ka, iespējams, esi nonācis psihoemocionālā slazdā — nosaukt šo modeli vārdā un pieņemt, ka atdalīšanās bieži notiek pakāpeniski; dažiem cilvēkiem terapijas darbs var ilgt vairākus gadus, un viss nav jāpaveic vienā dienā.
2. Sākt noticēt, ka agresors nav tavs liktenis un tev nav jāpaliek saistītam ar viņu uz mūžu — šī domas maiņa var mazināt neizbēgamības izjūtu.
3. Atgūt spēku sev un savai Patībai — spert nelielus soļus, kas atjauno autonomiju un atgādina, ka tava identitāte ir lielāka par jebkuru agresoru.
4. Rēķināties ar iespējamu pretestību — kaitējošais partneris var reaģēt ar dusmām, vainošanu, apsūdzībām vai mēģinājumiem sodīt par aiziešanu no ‘slazda’. Kad tu viņu vairs neuztver kā visu savu pasauli, emocionālā vara var mazināties; atceries, ka šī saikne var šķist kā smalks tīmeklis no daudziem pavedieniem un kultūras stāsti, kas romantizē ciešanas, var to pastiprināt — vai tu baidies palikt viens vai baidies sastapties ar sevi? Ja pastāv drošības apdraudējums, apsver uzticamu cilvēku, profesionāla atbalsta vai vietējo neatliekamās palīdzības dienestu iesaisti.