Ķirzaka ar norautu asti: šķiršanās kā zaudējuma un pārvērtību simbols
Tenerifē redzamas daudzas ķirzakas, un norautas astes tēls man šķiet precīzs simbols šķiršanās pieredzei. Šajā rakstā skatīšu šķiršanos caur Junga simbolisko prizmu un atcerēšos, kā pazuda liela ķirzaka ar strupo asti starp akmeņiem.
By Iveta Upeniece
Tenerifes ķirzakas un simbols
Tenerifē ir ļoti daudz dažādu, interesantu ķirzaku; ķirzaka ar norautu asti man šķiet precīzs simbols tam, kā raksturot šķiršanos. Šis tēls — dzīvība, kas ir pasargāta, bet ievainota — atver ceļu runai par zaudējumu, sāpēm un pārmaiņām, ko šķiršanās var atstāt dvēselē.
Junga prizma
Es runāju par Anima un Animus arhetipiem un par individuācijas ceļu kā par Junga simbolisku lēcu, caur kuru var skatīt šķiršanās pieredzi. Šīs idejas darbojas kā simboli, kas palīdz nosaukt iekšējās pārmaiņas un integrācijas procesu — tās nav pierādītas cēloņu shēmas, bet rīks, lai saprastu nozīmi un jūtas.
Traumas saikne un piesaiste
Esmu rakstījusi par traumas saikni: piesaiste attiecībās var būt ļoti spēcīga un saglabāties, padarot aiziešanu par smagu un sarežģītu soli. Pēc cilvēku sajūtu aprakstiem man kā tēls prātā nāk Patriks Melrouzs, kurš stāstā cīnās ar atkarību; tas ir literārs tēls, nevis klīnisks salīdzinājums. Savā praksē pēdējā laikā pamanu sinhronitāti — vairāku cilvēku terapijas mērķis ir iziet no attiecībām, kas kļuvušas apdraudošas vai vardarbīgas. Tas var būt svarīgs solis uz drošību.
Aste kā metafora zaudējumam
Dabā ķirzaka, nonākot briesmās, nomet asti. Kā metaforu to var saistīt ar attiecībām, kas kļuvušas apdraudošas — cilvēkam var nākties atteikties no kādas savas daļas, lai pasargātu sevi. Šī simboliskā aste var būt ilūzija par drošību, cerība uz otru, paša mīlestība, tuvums, spēja pilnībā uzticēties vai identitāte “mēs” — un, kad attiecības beidzas, šī daļa tiek zaudēta ar sāpēm.
Ataugoša aste un integrācija
Ķirzakai aste ataug, taču tā vairs nav tāda pati — tā var būt biezāka, strupāka un mazāk jutīga, bet funkcionāla. Kā metafora tas man sasaucas ar Junga skatījumu: dvēsele pēc ievainojuma neatgriežas nevainībā, bet var integrēt sāpīgo pieredzi. Individuācijas ceļš šajā skatījumā nav par kļūšanu labākam, bet par kļūšanu veselākam kopumā — nevis vienkāršu atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
Sēras, spēks un pazušanas aina
Pēc šķiršanās cilvēks bieži sēro ne tikai par partneri, bet arī par to sevi, kas vairs neatgriezīsies — sastapšanās ar sevi bez attiecību spoguļa var būt tukša, biedējoša un reizē atklājoša. Un, lai gan es reiz izmantoju klišeju, ka viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus, jāpiebilst — ciešanas nepadara katru automātiski stiprāku; spēks var rasties ar laiku, atbalstu, pārdomām un izvēli soļot tālāk. Rotājumam pievienotu šodien redzētās milzu ķirzakas ar strupo asti bildi, bet tā izrādījās veiklāka par mani un pazuda starp akmeņiem.