“Es netikšu galā!” jeb iemācītās bezpalīdzības izjūta
Terapijā bieži redzu spēcīgas un gudras sievietes, kuras, parādoties negaidītām grūtībām, pēkšņi jūtas pilnīgi bezpalīdzīgas. Šis raksts aicina pamanīt šo modeli sevī un ar maziem, paveicamiem soļiem atjaunot paļāvību uz sevi.
By Iveta Upeniece
Pirmā izjūta
Terapijas sesijās es bieži satieku sievietes, kuras ārēji ir spēcīgas un kompetentas, taču, parādoties pirmajai negaidītajai problēmai, izjūt paniku un pilnīgu bezpalīdzību.
Parasti viņas vēlāk spēj situāciju atrisināt, tomēr pirmā reakcija ir spēcīga neticība saviem spēkiem un sajūta: “Es netikšu galā.”
Kā šāds modelis var veidoties
Šo pieredzi bieži saucam par iemācītās bezpalīdzības izjūtu. Tā var būt saistīta ar bērnības pieredzi, kurā pēc kļūdas sekoja sods vai kritika, radot iekšēju saikni: problēma nozīmē nepatikšanas.
Pieaugušā vecumā cilvēks var veltīt daudz enerģijas tam, lai kļūdas vairs nepieļautu, lai gan kļūdas un negaidīti notikumi ir dabiska dzīves daļa.
Attiecības un paļāvība uz sevi
Emocionāli manipulējošas vai kontrolējošas attiecības var līdzīgi mazināt ticību saviem spēkiem. Cilvēks pakāpeniski var sākt ticēt, ka bez partnera nespēs tikt galā vai pats sevi uzturēt.
Es šeit nerunāju par nopietnām saslimšanām vai traģiskiem zaudējumiem. Šīs pārdomas ir par ikdienas grūtībām, kuras agrāk vai vēlāk piedzīvo lielākā daļa cilvēku.
Aicinājums pārdomām
Paļāvība uz sevi aug ar maziem eksperimentiem un paša spēkiem pārvarot paveicamas grūtības. Tāpat kā netrenēti muskuļi sākumā ir vāji, bet ar laiku kļūst stiprāki, arī ticība sev nostiprinās praksē.
Pamēģiniet pamanīt, kas notiek jūsos nākamreiz, kad parādās kāda problēma. Vai vispirms rodas panika, vai arī varat sākt meklēt vienu iespējamu nākamo soli? — Iveta