Kāpēc trauksmaini–izvairīgā dinamika var apgrūtināt šķiršanos
Daudziem cilvēkiem ir īpaši grūti pārtraukt emocionālo saikni pēc attiecībām, kurās darbojusies trauksmaini–izvairīgā dinamika. Rakstā aplūkots pietuvošanās un distancēšanās cikls, neparedzama tuvība un virzība uz iemantotu drošu piesaisti.
By Iveta Upeniece
Kāpēc var būt tik grūti atlaist
Klienti man bieži jautā, kāpēc ir tik grūti pārstāt domāt par partneri, kurš nav bijis konsekventi klātesošs. Agrīnie pieaugušo piesaistes pētnieki Sindija Hazana un Filips Šavers aprakstīja, kā piesaistes modeļi var izpausties romantiskajās attiecībās; vēlāk Amirs Levins un Reičela Hellere palīdzēja šīs idejas darīt pieejamas plašākai auditorijai.
Cerības, sāpju un neparedzamības savienojums var padarīt šķiršanos emocionāli sarežģītu. Tas nenotiek visās attiecībās, taču emocionālā intensitāte un iemācītās gaidas var apgrūtināt saiknes pārtraukšanu.
Trauksmaini–izvairīgais cikls
Trauksmainai piesaistei bieži raksturīgas pastiprinātas bailes no pamešanas un spēcīga vēlme meklēt tuvību, kad pieaug satraukums. Izvairīgai piesaistei var būt raksturīgs diskomforts par autonomijas zaudēšanu, tāpēc, pieaugot tuvībai, cilvēks var atkāpties.
Kad šie modeļi satiekas, var veidoties pietuvošanās un distancēšanās cikls. Viens cilvēks tuvojas, otrs palielina distanci, un šī distance var vēl vairāk pastiprināt pirmā cilvēka satraukumu un centienus tuvoties. Ar laiku šāds ritms var kļūt emocionāli nogurdinošs abiem.
Neparedzama tuvība un iemācīšanās
Viens no iespējamiem iemācīšanās mehānismiem šajā dinamikā ir pārtraukta jeb neparedzama pastiprināšana. Uzvedības psiholoģijā aprakstīts, ka reakcija, kas tiek atalgota tikai dažreiz, var kļūt īpaši noturīga; tas palīdz saprast, kāpēc reti tuvības brīži var iegūt tik lielu emocionālo nozīmi.
Es šeit nelietoju atkarību kā klīnisku apzīmējumu. Drīzāk neparedzamība var uzturēt cilvēka emocionālo iesaisti, jo nav iespējams zināt, vai un kad tuvība atgriezīsies.
Slāņi, kas uztur ciklu
Šajā dinamikā var pārklāties vairāki slāņi. Piesaistes reakcijas var pastiprināt vajadzību pēc kontakta tur, kur drošība nav stabila. Neparedzama tuvība var nostiprināt gaidīšanu. Praktiskā realitāte — kopīga ikdiena, finanses, sociālās saites un attiecībās jau ieguldītais laiks un emocijas — var padarīt šķiršanos vēl sarežģītāku.
Kopā šie slāņi veido sarežģītu struktūru, nevis vienu problēmu, kuru var atrisināt tikai ar gribasspēku.
Virzība uz iemantotu drošu piesaisti
Šie modeļi var mainīties. Apzināšanās, agrākās attiecību pieredzes izpēte, atbalstoša terapija un konsekventākas tuvības praktizēšana var palīdzēt cilvēkam veidot drošāku attiecību veidu.
Aicinu pamanīt, kur jūsu attiecībās parādās pietuvošanās un distancēšanās, un kāds varētu būt viens neliels solis pretī konsekvencei. Raksts ir izglītojošs un nenosaka neviena cilvēka piesaistes stilu. — Iveta